Kā bērnam izstāstīt par drošību uz ielas?
Siltā sezona ir laiks, kad satiksme kļūst intensīvāka ne tikai uz auto ceļiem, bet arī uz ielām. Parādās arvien vairāk riteņbraucēju, skrituļotāju, kā arī paši gājēji kļūst aktīvāki. Šajā laikā īpaši svarīgi parūpēties par bērnu drošību uz ielas.
Izglītošanu par satiksmes noteikumiem un drošību būtiski sākt jau agrā vecumā, lai bērnam laika gaitā rastos pārliecība par sevi un savām zināšanām.
Pārrunājot drošības noteikumus, ieteicams tos iedalīt vairākās kategorijās.
Sāc ar svarīgāko
Iepazīšanos ar drošības priekšnoteikumiem būtu vēlams sākt ar būtiskāko:
- Bērnam jāpārvietojas pa ietvi, nevis velo celiņu vai ceļa malu;
- Skatienam jābūt vērstam uz priekšu, lai veiksmīgi izvairītos no šķēršļiem;
- Ieteicams pārvietoties pa ietves malu, tālāk no intensīvās ceļu satiksmes.
Stāstot šos noteikumus bērnam uzsver, ka tie ir īpaši svarīgi, lai bērns būtu drošībā un pēc iespējas pasargātāks no apkārt notiekošās satiksmes.
Likums nosaka, ka bērns var patstāvīgi pārvietoties jau no 7 gadu vecuma. Jaunākiem bērniem ir jābūt pieaugušā uzraudzībā. Rūpīgi izvērtē, vai Tava atvase ir gatava mērot kādu noteiktu ceļa posmu pastāvīgi. Piekodini, ka bērns jebkurā brīdī var droši Tev zvanīt.
Ielas šķērsošana
Sarunu ieteicams turpināt ar noteikumiem par ielas šķērsošanu. Pajautā bērnam, vai plānotajā ceļa posmā viņam nāksies šķērsot kādu gājēju pāreju. Tādējādi bērns savā prātā jau iepriekš izvērtēs veicamo ceļa posmu un būs gatavs ielas šķērsošanai.
Uzsver, ka pirms ielas šķērsošanas obligāti jāpaskatās gan pa labi, gan pa kreisi. Fakts, ka pāreja ir aprīkota ar luksoforiem, nenozīmē, ka bērnam nav jāveic šie piesardzības pasākumi.
Sarunā ar bērnu noteikti jāpiemin tas, ka pie sarkanās luksofora gaismas ielu šķērsot nedrīkst. Pārliecinies, ka bērns izprot šī noteikuma nopietnību. Izskaidro bērnam visus iespējamos riskus un piebilsti, ka nekas nav svarīgāks par viņa drošību.
Svešinieki
Mazā ķipara drošību uz ielas var apdraudēt arī svešinieki. Protams, gribētos ticēt, ka lielākā sabiedrības daļa ir labsirdīgi un izpalīdzīgi, taču bērns jābrīdina jebkurā gadījumā. Paskaidro bērnam, ka ar svešiniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu iesaistīties jebkādās sarunās.
Paskaidro atvasei, ka gadījumos, ja svešinieks mēģina uzsākt sarunu, bērnam tas ir jāignorē un jādodas tālāk. Svarīgi piebilst, ka svešinieks var būt ļaunu nodomu vadīts, tāpēc nejauši sastaptam cilvēkam noteikti nevajadzētu uzticēties.
Veic izspēli
Lai bērnam būtu vieglāk izprast kādu situāciju, piemēram, svešinieka mēģinājumu uzsākt sarunu, varat savā starpā veikt izspēli. Liec bērnam iztēloties, ka esi svešinieks, kurš pienācis klāt uz ielas un mēģina iesākt sarunu. Rūpīgi klausies, ko bērns Tev atbildēs un kā reaģēs. Pēc izspēles apsēdieties un pārrunājiet notikušo. Uzsver, ka bērnam ir tiesības teikt ‘’nē’’ jebkuram svešiniekam.
Pārliecinies, ka bērns zina arī šīs frāzes:
- Palīgā;
- Tas/tā nav mans tētis/mamma;
- Nedari man tā, tas man nepatīk.
Būtiski ne tikai pārliecināties, ka bērns zina augstāk minētās frāzes, bet arī saprot to pielietojumu. Pastāsti mazajam, ka ar vārdu ‘’palīgā’’ nedrīkst jokoties. To nevajadzētu pielietot bezatbildīgi, piemēram, mēģināt izprovocēt cilvēkus uz ielas.
Vēršanās pēc palīdzības
Arī zinošs un pastāvīgs bērns var saskarties ar nepatikšanām uz ielas. Pavaicā bērnam, vai mazais zina, ka vecākiem drīkst un vajag zvanīt jebkurā šaubu gadījumā. Bērna telefonā vajadzētu būt ierakstītām vairākām uzticības personām, gadījumā, ja mamma vai tētis uzreiz neatbild.
Palīdzības dienestu tālrunis
Pārliecinies, vai bērns zina palīdzības dienesta tālruni – 112. Informē atvasi, ka šis tālrunis pielietojams tikai nopietnos gadījumos. Arī šeit noderēs izspēles veikšana. Kopā ar bērnu iztēlojieties dažādas situācijas, piemēram, nepārliecinātību pirms ielas šķērsošanas.
Pavaicā bērnam, kam šādā situācijā vajadzētu zvanīt. Tādējādi izpratīsi bērna domu gājienu, kā arī bērns kļūs pārliecinātāks un būs gatavs veikt pareizo izvēli arī reālajā dzīvē.
Maršruta pārrunāšana
Pirms atvases došanās ceļā, neatkarīgi no tā, vai bērns plāno doties viens vai ar kādu citu pieaugušo, izrunājiet plānoto ceļa posmu. Pārrunājiet iespējamos šķēršļus, piemēram, gājēju pārejas.
Atceries, ka Tev kā pieaugušajam ir jārāda pareizs piemērs. Bērns to noteikti ievēros un pielietos arī savā ikdienā.