Ergonomiski darba apstākļi, strādājot mājās

Mūsdienās strauji pieaug popularitāte darbam, kas veicams no mājām. Nereti liela daļa cilvēku uzskata, ka darbs no mājām ir īsta paradīze – nav traucējošu kolēģu, nekādas steigas un brīvs darba režīms. Taču nedrīkst aizmirst par to, ka arī šāds darba izpildes veids prasa līdzvērtīgu piepūli un tikpat augstu produktivitātes līmeni. 

 

Lai strādāšana no mājām būtu efektīva, jāizveido atbilstoša darba vide un jāparūpējas par ergonomiskiem darba apstākļiem.

 

Ergonomikas uzdevums

 

 

Ja iepriekš neesi saskāries ar tādu terminu kā ergonomika, ir pēdējais laiks ar to iepazīties. Tā ir vesela zinātne  par cilvēka un darba vides mijiedarbību. Ergonomikas uzdevums ir nodrošināt piemērotu darba vidi cilvēka fiziskajām, kā arī psihiskajām spējām.

 

Šo zinātni iedala vairākās kategorijās:

 

• Slodzes ergonomika;
• Kognitīvā ergonomika;
• Organizatoriskā ergonomika.

 

Slodzes ergonomika analizē darba pozas, kustības un darba vietas iekārtojumu. Par garīgajiem procesiem, piemēram, lēmumu pieņemšanu un argumentāciju, atbild kognitīvā ergonomika. Savukārt organizatoriskā ergonomika rūpējas par darba laika plānošanu un komandas darba efektivitāti.

 

Izvairies no muguras sāpēm

Visas augstāk minētās ergonomikas kategorijas ir attiecināmas uz strādāšanu no mājām. Ja vairākas stundas tiek aizvadītas sēžot pie datorgalda, nedrīkst aizmirst par mugurkaula veselību. Mugurai ir jābūt pilnībā atbalstītai pret krēsla atzveltni. Šāda sēdēšanas poza nodrošinās fizioloģiski pareizu mugurkaula stāvokli. 

 

Cilvēki reti mēdz aizdomāties par to, cik svarīga ir pareiza sēdēšanas poza, tāpēc itin bieži saskaras ar muguras sāpēm. 

 

Vingrojumu komplekss

Ja nepareizas sēdēšanas dēļ jau esi saskāries ar muguras pārslogošanu, turpmāk ievēro šos vienkāršos ergonomikas principus :

 

• Ik pa stundai izstaipies un izkusties;
• Izvairies no sakumpšanas un liekšanās uz priekšu;
• Novieto visas darbam vajadzīgās lietas sasniedzamā attālumā;
• Sēdi pēc iespējas tuvāk galdam.

 

Pasargā redzi

 

 

Ilgstošs darbs pie datora pakļauj cilvēka ķermeni ne tikai fiziskajai, bet arī redzes slodzei. Lai izvairītos no redzes sasprindzinājuma, svarīgi novērst atspīduma rašanos. Atspīdums traucē lietotājam saskatīt tekstu vai attēlu uz ekrāna, tādējādi izraisot redzes traucējumus.

Lai izvairītos no atspīduma, jāizvēlas matētas darba virsmas un pareizi jānoregulē datora monitors. Jāizvairās no ekrāna novietošanas pret logu vai citiem ekrāniem, piemēram, televizoru.

 

Kas izraisa redzes sasprindzinājumu?

Redzes sasprindzinājumu var radīt arī nekvalitatīvs attēls. Lai labāk saskatītu monitorā attēloto, mēs neapzināti pieliecamies tuvāk ekrānam un sākam retāk mirkšķināt acis, tādējādi negatīvi ietekmējot redzi. Attēla kvalitāti iespējams uzlabot pavisam vienkārši – regulāri notīrot monitoru ar tam paredzētām salvetēm. 

 

Visbiežāk sastopamā redzes problēma darbā ar datoru ir sausās acs sindroms. Lai pasargātu sevi no šāda diskomforta, ievēro apmēram 60 centimetru attālumu no ekrāna, pārliecinies, ka augšējā teksta rinda ir zem Tava acu līmeņa un ieturi regulāras pauzes, lai atpūtinātu acis.

 

Atvieglo savu darbu

Lai gan darbs no mājām asociējas ar brīvāku režīmu un mazāku spriedzi, arī mājas apstākļos iespējams saskarties ar psiholoģisko pārslodzi. Tā izraisa nogurumu, paaugstinātu stresa līmeni un vispārēju muskuļu spriedzi. Psiholoģiska rakstura problēmas, piemēram, laika trūkumu, pārāk lielu koncentrēšanos un īsu darba nodošanas termiņu, var risināt ar ergonomikas palīdzību. 

 

Pirmkārt, būtu ieteicams jau iepriekš izplānot pārtraukuma brīžus. Ergoterapeiti iesaka doties regulārās pauzēs, lai relaksētu prātu un ķermeni. Otrkārt, vajadzētu izplānot darba grafiku, lai maksimāli sadalītu darba slodzi. Tas palīdzēs mazināt stresa līmeni un  koncentrēties darbam. 

 

Ergoterapeiti iesaka

Lai darbs no mājām būtu efektīvs, ērts un nesagādātu diskomfortu, ergoterapeiti iesaka atvēlēt laiku dažādiem vienkārši izpildāmiem vingrinājumiem. 

Lai izvairītos no saspringuma sprandā, 3 līdz 5 reizes lēni pagriez galvu pa labi un pa kreisi. 

Saspringušus plecus ir ļoti vienkārši izvingrināt ar pacelšanas un nolaišanas vingrinājumu. Ieelpojot lēni jāpaceļ pleci uz augšu un izelpojot jānolaiž lejā. Arī šo vingrinājumu ieteicams atkārtot 3 līdz 5 reizes. 

Asinsrites uzlabošanai lieti noderēs pietupieni. Atceries, ka pietupieni nav jāveic līdz lejai – tas var traumēt ceļu locītavas. 

 

Savā mājas ofisā pavadīsi daudz laika, tāpēc nopietni izvērtē darba apstākļu atbilstību ergonomikas likumiem. Tas palīdzēs izvairīties no dažādām fiziskām un psiholoģiskām problēmām. 

Lai darbs no mājām būtu tikpat komfortabls un efektīvs kā birojā!