Noteikumi drošībai uz ūdens vasarā
Vasaras straujā tuvošanās saistās gan ar karsto laiku, gan izbraukumiem zaļumos, gan arī ar sauļošanos un peldēšanos dažādās ūdenstilpnēs. Un lai arī došanās uz upi, jūru vai ezeru ir viens no jaukākajiem vasaras piedzīvojumiem, jāraugās, lai peldēšana būtu droša.
Bieži vien nelaimes gadījumi uz ūdens notiek cilvēku muļķības vai pārgalvības dēļ, un arī gadījumos, ja tiek lietotas dažādas apreibinošas vielas.
Tieši tāpēc esam sagatavojuši dažus noteikumus, kas būtu jāņem vērā, lai atrašanās uz ūdens vasarā būtu ne tikai prieka pilna, bet arī droša.
Peldēties tikai tam paredzētās un atļautās vietās
Peldēšanās tam neparedzētās un nepārbaudītās vai sev nezināmās vietās var sevī slēpt lielus riskus, kam var būt pat ļoti bēdīgas sekas, piemēram, nav zināms, vai ūdenstilpnei nav kāda zemūdens straume vai pat atvars, vai kādā brīdī pēkšņi nepazudīs zeme zem kājām. Un noteikti nevajadzētu lēkt uz galvas ūdenī, īpaši nepazīstamās peldvietās, jo nav zināms vai ūdenī neslēpjas kāds akmens.
Tāpāt arī liels drauds peldētājiem ir netīrs vai piemēslots ūdens, piemēram, Latvijā daudzviet ūdenī sastopamas zilaļģes, kas kaitē cilvēku veselībai. Netīrs ūdens var cilvēkiem arī radīt dažādas ādas alerģijas vai izsitumus. Tieši tāpēc ieteicams peldēties tikai tam paredzētās vietās, kuras apzīmē zīme “Peldēties atļauts”, daudzās oficiālājās peldētavās arī atrodas profesionāli glābēji, kuri var doties palīgā nepieciešamajā brīdī.
Nav ieteicams arī doties peldēties vienatnē, kaut vai tikai tāpēc, ka nekad nevar paredzēt, kas atgadīsies, piemēram, kāju saraus krampī, pēkšņi paliks slikti un tamlīdzīgi. Arī bērnus vienus pašus, bez pieaugušo uzraudzības, pie ūdens nevar laist.
Uz ūdens nedrīkst būt apreibinošu vielu ietekmē
Dažādas apreibinošās vielas, gan alkohols, gan narkotikas, var radīt maldīgu pārākuma sajūtu un pārmērīgu pārliecību par savām spējām. Šādā stāvoklī ir īpaši bīstami doties peldēties, jo cilvēkam nav spējas adekvāti reaģēt uz situāciju, kas var beigties arī letāli.
Jebkurā situācijā, emocionālā vai fiziskā stāvoklī uz ūdens jābūt prātīgam, nav vērts būt pārgalvīgam, lecot ūdenī no liela augstuma, īpaši nepārbaudītās vietās, tāpat nav vērts arī kādam pierādīt savas peldēšanas spējas, pārpeldot, piemēram ezeru vai strauju upi, pat ja agrāk tas izdevies.
Lai peldēšanās būtu droša, ir skaidri jāapzinās savas spējas un peldētprasme.
Lai nodarbotos ar ūdens sportu nepieciešama glābšanas veste
Vasara ir īstais laiks, kad no sirds izbaudīt ūdenssportu, pie tam, katrs var izvēlēties sev tīkamāko sporta veidu, vai tā būtu ūdenslēpošana, burāšana, izbraucieni ar ūdensmotociklu, supošana, vai pat došanās laivu braucienā. Tomēr arī, nodarbojoties ar ūdenssportu, drošībai jābūt pirmajā vietā.
Un papildu tam, ka ar ūdenssportu nedrīkst nodarboties, ja ir lietotas kādas apreibinošās vielas, tāpat nedrīkst aizmirst arī par glābšanas vestes uzvilkšanu. Un, nē, glābšanas veste nav domāta tikai tiem, kuri neprot peldēt vai maziem bērniem. Arī rāmi laivojot, nepieciešams uzvilkt glābšanas vesti.
Ūdenī nevajag doties sakarsušam
Karstā vasaras dienā, kad cilvēks ir sakarsis, tā vien gribas ar steigu ielīst un atvēsināties ūdenī, tomēr tā nedrīkst darīt. Ķermenim nepatīk strauja temperatūras maiņa, un tas var nonākt vieglā šoka stāvoklī, sekas tam ir krampji, un ir gadījumi, kad cilvēkam var palikt slikti ar sirdi.
Lai no šādām likstām izvairītos, labāk nedaudz nogaidīt un tikai pēc brītiņa lēnām un pakāpeniski doties iekšā ūdenī, jāļauj lai ķermenis aprod ar ūdens temperatūru.
Ja ārā plosās negaiss, ūdenī labāk nedoties
Negaiss pilnīgi noteikti nav tas piemērotākais laiks, lai atrastos ūdenī, peldētos, nirtu, makšķerētu vai laivotu, jo ūdens ļoti labi vada elektrību.
Pat, ja ar laivu nav iespējams tikt krastā, ieteicams pārvietoties uz laivas vidu maksimāli tuvu laivas dibenam, jāizvairās no saskaršanās ar ūdeni vai jebkādām laivas metāliskajām daļām.