4 noderīgi padomi, kā rīkoties auto akvaplanēšanas laikā

Rudens sezonā autovadītājiem jāuzmanās no dažādiem riskiem, kas var apdraudēt viņu un citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Nepatīkams un bieži apspriests temats šajā gadalaikā ir akvaplanēšana. Kas tā īsti ir, un, kā rīkoties, ja gadās nokļūt šādos apstākļos, lasi turpinājumā.

Kas ir akvaplanēšana?

Šī bīstamā parādība norisinās noteiktos apstākļos – vietā, kur ceļa virsma saskaras ar riepu, nonāk ūdens, kas, piepildot protektorus, un tā rezultātā riepās esošās rievas vairs nespēj izspiest lieko ūdeni. Riepa vairs nespēj veidot pietiekami stingru saķeri ar brauktuvi, un šoferis nespēj kontrolēt automašīnu. Un tas savukārt var novest pie traģiskām sekām – sadursmēm ar citiem satiksmes dalībniekiem vai objektiem un nobraukšanu no ceļa. Kā norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā statistika, 2018. gadā piektā daļa (20,5%) avāriju notikusi tieši uz slapja ceļa seguma.

Kas ietekmē akvaplanēšanas risku?

Ir trīs svarīgi aspekti, kas spēj ietekmēt akvaplanēšanas procesu:

• Kādā stāvoklī ir riepas (protektora dziļums un gaisa spiediens)?
• Kāds ir transportlīdzekļa braukšanas ātrums?
• Cik slapja ir brauktuves virsma?

Uz iepriekš minētajiem faktoriem attiecas princips: jo lielāks ūdens daudzums uz ceļa, jo mazāks protektora dziļums, jo straujāk riepas pazaudēs saķeri ar brauktuvi. Vasaras riepu minimālais obligātais protektora dziļums ir tikai 1,6 mm, un, ja Tavas riepas patiešām ir tik ļoti nodilušas, pastāv salīdzinoši augsts akvaplanēšanas risks. Turklāt, ja riepās arī nav pietiekami liels spiediens, tās var zaudēt saķeri ar ceļu jau, braucot tikai ar ātrumu 50 km/h. Jaunas riepas uz slapja ceļa parasti spēj saglabāt saķeri līdz pat ātrumam 100 km/h, ar noteikumu, ka tajās ir atbilstošs spiediens.

Kādos gadījumos īpaši jāuzmanās no akvaplanēšanas?

Ceļu virsmas un to kvalitāte mēdz atšķirties, tādēļ arī akvaplanēšanas risks uz brauktuvēm var būt augstāks vai zemāks. Īpaši jāuzmanās, braucot pa ceļiem, no kuriem ūdens nenotek nemaz, vai tas notiek ļoti lēni, piemēram, pagriezienos, vai uz ļoti taisnām virsmām. Tāpat bīstamas ir arī smago auto iebrauktās risas, dziļas bedres un mežu ceļi, uz kuriem krājas slapjas lapas un veidojas lielas peļķes.

4 padomi, kā rīkoties akvaplanēšanas laikā

Mēs ceram, ka ar Tevi tas nekad neatgadīsies, taču nekad nenāk par ļaunu zināt, kā rīkoties šādās situācijās, kad uz slapja ceļa zūd kontrole pār transportlīdzekli:

1. Centies saglabāt mieru, neveikt straujas kustības un manevrus. Ja spēcīgi līst, mēģini pakāpeniski mazināt braukšanas ātrumu, laižot vaļā gāzes pedāli. Noteikti strauji nebremzē un neveic asus stūres pagriezienus.
2. Brīdī, kad jūti, ka transportlīdzekļa riepas atkal saskārušās ar ceļa virsmu, mēģini nofiksēt priekšējos riteņus tā, lai tie būtu pagriezti ceļa turpinājuma virzienā.
3. Centies izvairīties no vietām, kur brauktuves labajā pusē smagie auto iebraukuši risas, jo tajās uzkrājas liels daudzums ūdens. Ja braukšana ir īpaši apgrūtināta, apstājies ceļa malā un nogaidi, līdz spēcīgais lietus pāriet. 
4. Regulāri seko līdzi riepu stāvoklim un gaisa spiedienam tajās. Atceries, ka ziemas riepu protektoru dziļumam jābūt vismaz 4 mm, bet vasaras riepu – 1,6 mm. Tomēr nav ieteicams gaidīt līdz brīdim, kad riepas sasniedz šādu protektora dziļumu, drošāk tās būtu mainīt ātrāk pret jaunu komplektu. Tāpat neaizmirsti ievērot braukšanas ātruma ierobežojumiem un sekot līdzi auto tehniskajam stāvoklim, parūpējoties par tā apdrošināšanas iegādi. Lētāko OCTA polisi Tev palīdzēs atrast OCTA kalkulators.