Ceļu satiksmes negadījumi – kāpēc tie notiek un kā tos novērst

Drošība uz ceļa ir nemainīgi aktuāls temats. Saskaņā ar Valsts policijas (VP) datiem, 2023. gadā tika reģistrēti 18 899 CSNg, 2022. gadā – 19 159, bet 2021. gadā – 19 641 negadījumi. Savukārt pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, no gada sākuma līdz 2024. gada 4.jūnijam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušas 36 personas. Šie dati liecina ne tikai par situācijas nopietnību, bet arī nepieciešamību pēc apdrošināšanas, piemēram, KASKO, lai finansiāli sevi pasargātu, nokļūstot CSNg.

Lasiet tālāk, lai uzzinātu par izplatītākajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem, kādas sekas tie visbiežāk rada un kā šādā situācijā var palīdzēt auto apdrošināšana!

Ceļu satiksmes negadījumi: cēloņi un sekas 

Ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) var izraisīt dažādi faktori. Tie visbiežāk ir saistīti ar ātruma pārsniegšanu, braukšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā, izklaidīgu braukšanu (bieži vien mobilā tālruņa lietošanas dēļ) un pārgalvīgu braukšanu. Tāpat negadījumi var rasties vides faktoru ietekmē, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Piemēram, pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotajiem datiem, 2020. gadā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem 58,5% tika izraisīti tieši alkohola reibumā (ar vieglo automobili).

Ik gadu daudzi cilvēki gūst traumas vai zaudē dzīvību ceļu satiksmes negadījumu laikā. 2022. gadā ES vidējais mirstības līmenis ceļu satiksmes negadījumos uz miljonu iedzīvotāju bija 46. Savukārt Latvijā šajā gadā bojā gājuši jau 36 cilvēki. Ceļu satiksmes negadījums var radīt fiziskus ievainojumus, sākot ar sasitumiem, beidzot ar smagiem ievainojumiem, piemēram, kaulu lūzumiem, galvas traumām un pat nāvi. Tāpat ceļu satiksmes negadījumi var radīt emocionālu traumu. Redzot vai piedzīvojot negadījumu, cietušajam var rasties trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms un citas garīgās veselības problēmas, kas var radīt nopietnas ilgtermiņa sekas.

Bojājumi var tikt nodarīti arī īpašumam. Negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi var ciest no dažādu pakāpju bojājumiem, sākot no nelieliem skrāpējumiem līdz pilnīgai iznīcināšanai, kā rezultātā var rasties nepieciešamība pēc dārgiem remontdarbiem vai auto nomaiņas. Tāpat var tikt bojāta infrastruktūra. Visbeidzot, var iestāties arī juridiskās sekas, piemēram, naudas sods, autovadītāja apliecības zaudēšana vai pat kriminālatbildība tiem, kas ir atbildīgi par negadījuma izraisīšanu.

KASKO un OCTA apdrošināšana

Ceļu satiksmes negadījumu kontekstā būtiska nozīme ir KASKO un OCTA apdrošināšanai. 

KASKO apdrošināšana ir brīvprātīga apdrošināšanas polise, kas nodrošina plašu aizsardzību automašīnas īpašniekam pret dažādiem riskiem. Atšķirībā no obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA), kas sedz zaudējumus, ko autovadītājs nodara trešajām personām, KASKO apdrošināšana sedz zaudējumus, kas radušies pašam apdrošinātājam. KASKO apdrošināšana parasti ietver šādus riskus:

• Ceļu satiksmes negadījumi: apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas radušies sadursmes vai citu ceļu satiksmes negadījumu rezultātā.
• Zādzība vai laupīšana: polise aizsargā pret zaudējumiem situācijās, kad automašīna tiek nozagta vai apzagta.
• Vandālisms un tīšs bojājums: apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas radušies tīša bojājuma rezultātā.
• Dabas stihijas: aizsargā pret zaudējumiem, ko radījušas dabas stihijas, piemēram, vētra, krusa, plūdi, ugunsgrēks vai zemestrīce.
• Stiklu bojājumi: sedz izdevumus par automašīnu stiklu nomaiņu vai remontu, ja tie ir bojāti.

Papildus iepriekš minētajam, KASKO apdrošināšanas polise var piedāvāt arī papildus pakalpojumus, piemēram, tehnisko palīdzību uz ceļa, automašīnas aizvietošanu remonta laikā un citas priekšrocības atkarībā no apdrošināšanas kompānijas piedāvājuma. 

KASKO pašrisks

Jāņem vērā, ka iegādājoties KASKO polisi, tiks noteikts pašrisks. KASKO pašrisks ir naudas summa, ko auto īpašnieks sedz no saviem līdzekļiem, ja iestājies apdrošināšanas gadījums. Visbiežāk KASKO pašrisks ir iedalīts sekojošās grupās: bojājumu pašrisks, stiklojuma pašrisks, zādzības pašrisks un auto pilnīgas bojāejas pašrisks. Mēdz būt gadījumi, kad pašrisks ir 0%. Pašrisku visbiežāk var izvēlēties apdrošinātais. Summa parasti ir intervālā no 140€ līdz 500€.

Bonus Malus klases ietekme uz polises cenu

Tas, cik izmaksās KASKO polise, var būt atkarīgs no Bonus Malus klases. Bonus Malus sistēma ir riska izvērtēšanas un prēmiju noteikšanas mehānisms apdrošināšanā. Autovadītāja līdzšinējais apdrošināšanas periods un izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits ietekmē Bonus Malus klasi. Jo augstāka Bonus Malus klase, jo lētāka KASKO apdrošināšanas polise un pretēji. 

Bonus Malus sistēmā ir 17 klases, kas tiek iedalītas sekojoši:

• 1. līdz 5. Bonus-Malus klase – paaugstināta riska klase. To piešķir autovadītājiem, kas bieži izraisa ceļu satiksmes negadījumus. Tiem, kas atrodas šajā klasē, jārēķinās ar augstākām KASKO un OCTA polises cenām;
• 6. klase – sākuma klase, bez konkrētas riska kategorijas. To piešķir autovadītājiem, kad tie pirmo reizi iegādājas OCTA apdrošināšanu. Šajā klasē OCTA polises cena nav ne paaugstināta, ne samazināta.
• 7. līdz 17. Bonus-Malus klase – pazemināta riska klase. To piešķir tiem autovadītājiem, kas regulāri iegādājas OCTA polisi, kā arī nav izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus. Šīs kategorijas vadītājiem OCTA un KASKO polises cena būs zemāka nekā pārējo klašu autovadītājiem.

 Profilaktiskie pasākumi un risinājumi

Lai uzlabotu drošību uz ceļa, var tikt izmantoti dažādi profilaktiski pasākumi. Viens no tiem – vidējā ātruma fotoradari.

Vidējā ātruma fotoradari ir tehnoloģija, kas tiek izmantota ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kontrolējot transportlīdzekļu vidējo ātrumu noteiktā ceļa posmā, nevis tikai vienā punktā. Šī sistēma darbojas, izmantojot divus vai vairākus fotoradarus, kas novietoti ceļa posma sākumā un beigās, lai noteiktu transportlīdzekļa iebraukšanas un izbraukšanas laiku. No šiem datiem tiek aprēķināts vidējais ātrums, un, ja tas pārsniedz atļauto, transportlīdzekļa īpašnieks saņem sodu.

Arī autovadītājs pats var veikt preventīvas darbības, lai novērstu potenciālos riskus uz ceļa, piemēram, veicot auto vēstures pārbaudi. Auto vēstures pārbaude ir būtisks solis, iegādājoties lietotu transportlīdzekli, un tai ir liela nozīme transportlīdzekļu drošības nodrošināšanā. Šī pārbaude ietver informācijas iegūšanu par transportlīdzekļa iepriekšējo īpašnieku, negadījumu vēsturi, nobraukumu, uzturēšanas un remonta ierakstiem, kā arī citiem svarīgiem datiem, kas var ietekmēt transportlīdzekļa stāvokli un drošību.

Visbeidzot, ja esat iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, procesu var atvieglot saskaņotais paziņojums. Saskaņotais paziņojums ir dokuments, kas ļauj iesaistītajām pusēm uz vietas vienoties par negadījuma apstākļiem un detalizēti aprakstīt notikušo, kas, savukārt, palīdzēs apdrošināšanas kompānijām ātrāk un precīzāk izskatīt prasības.

Kopumā, lai nodrošinātu drošību uz ceļa, atbildība ir jāuzņemas gan autovadītājiem, gan valstij, ieviešot profilaktiskos pasākumus. Svarīgi saprast, ka ceļu satiksmes negadījumi var izraisīt ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī neatgriezeniskas sekas cilvēka veselībai. Tieši tāpēc aicinām braukt atbildīgi, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus un izvērtējot visus risku faktorus.

 

<>